Godīgā tirdzniecība

Patērētāji, iegādājoties preces, pārsvarā izvērtē tikai to, vai preces cena atbilst tās kvalitātei. Proti, pats svarīgākais ir iegūt pēc iespējas kvalitatīvākas preces, par, pēc iesējas, zemākām cenām. Ja tas tiek panākts, patērētāji pārsvarā ir apmierināti ar savu pirkumu, taču mūsdienās cilvēki sāk domāt plašāk. Daudziem svarīgs ir ne vien pašu ieguvums, bet arī nopietnu, globālu problēmu risināšana, ko ietekmē ikdienā veiktās izvēles. Lai patērētājiem būtu vieglāk izprast, kā viņi var palīdzēt citiem, vienkārši mainot savus iepirkšanās paradumus, ir radīts termins un ideoloģija „Godīgā tirdzniecība” jeb „Fair Trade”.

Godīgā tirdzniecība ir alternatīva mūsdienu modernajai tirdzniecības sistēmai, kas pamatā balstīta tikai un vienīgi uz pelņas gūšanu. Godīgās tirdzniecības mērķis ir piedāvāt patērētājiem iespēju iegādāties preces un pakalpojumus, garantējot, ka to ražošanas procesā nav cietuši citi cilvēki vai citas dzīvas radības. Patērētāji, kas iegādājas produktus ar godīgās tirdzniecības zīmi, ne vien var iegādāties veselībai nekaitīgus produktus par pieņemamām cenām, bet arī atbalstīt strādniekus un ražotājus no attīstības valstīm.
Vienkāršāk sakot, godīgā tirdzniecība nepieļauj peļņas gūšanu uz nabadzīgo iedzīvotāju slāņa rēķina un arī nodrošina preču un pakalpojumu kvalitāti. Modernajā tirdzniecībā zemnieki, vienkārši strādnieki un citi zemāko slāņu pārstāvji bieži vien tiek apspiesti. Viņiem tiek maksāti neadekvāti zemi atalgojumi, lai preču tirgotāji, rūpnīcu īpašnieki, preču uzpircēji utt. varētu maksimizēt savu peļņu. Arī par produktu kvalitāti mūsdienās netiek pienācīgi domāts. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk, lētāk un vienkāršāk visu saražot, lai izmaksas būtu pēc iespējas zemākas un tīrie ieņēmumi lielāki. Modernā tirdzniecība veicina sabiedrības nevienlīdzības veidošanos un nekvalitatīvu vai pat kaitīgu produktu popularizēšanu. Lai pret to cīnītos, cilvēki sāka veicināt godīgās tirdzniecības ideoloģiju.

Par godīgās tirdzniecības ideoloģijas attīstību un vispārēju pastāvēšanu atbild vairākas, savstarpēji saistītas, bezpeļņas organizācijas. Šo organizāciju mērķis ir palīdzēt zemniekiem un ražotājiem. To darbs neaprobežojas ar produktu uzpirkšanu, pārdošanu un popularizēšanu. Tās, ar dažādiem paņēmieniem, uzlabo darba apstākļus un nodrošina iespēju godīgi pelnīt naudu. Šie paņēmieni ietver, piemēram, finansiālu palīdzību, iedzīvotāju izglītošanu par ražošanas procesiem utt. Pats būtiskākais ir tas, ka godīgās tirdzniecības organizācijas ir spējušas pierādīt šāda tirdzniecības veida efektivitāti un tajā pašā laikā arī spēju uzturēt zemu cenu līmeni.

Kaut arī ilgtspējības principi un etniskās ražošanas metodes ir pēdējo laiku trends, daudzas no godīgās tirdzniecības organizācijām attīstītākajās valstīs darbojas jau gandrīz 40 gadus. Mūsdienās godīgā tirdzniecība aizņem būtisku kopējās tirdzniecības daļu, sasniedzot gandrīz 700 miljonu eiro apgrozījumu. Attīstītajās valstīs arvien vairāk cilvēku, cenšas izvēlēties produktus, kuru ražošanā nav cietis neviens cits sabiedrības loceklis.

Latvijā godīgā tirdzniecība gan vēl joprojām ir nepopulāra. Protams, ir atsevišķi cilvēki un cilvēku grupas, kas meklē godīgās tirdzniecības vietas un iegādājas šāda veida produktus, bet, salīdzinot, piemēram, ar Centrāleiropas vai Rietumeiropas valstīm, patērētāji par to interesējas salīdzinoši maz. Tam ir vairāki izskaidrojumi, kas saistās gan ar sabiedrības domāšanas veidu kopumā, gan valsts attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeni. Lai arī Latvijā ienāktu godīgā tirdzniecība, ir jāpanāk, ka sabiedrības prioritāte ir vēlme uzzināt, no kurienes ir nācis konkrētais produkts un kā tas ir ražots. Latvijā patērētāji vairāk domā par to, vai produkts ir kvalitatīvs un lēts.

Ja arī jums ir svarīgi, lai produkti, kurus patērējat ir kvalitatīvi, veselībai nekaitīgi un pats galvenais, lai to ražošanā nav cietuši citi cilvēki, pirms preču iegādes, noskaidrojiet, kā tie ir iegūti vai ražoti. Ja uz precēm ir kādas godīgās tirdzniecības kvalitātes zīme, šis produkts pavisam noteikti ir ražots, nekaitējot cilvēkiem vai apkārtējai videi.