Kas ir tiešā tirdzniecība?

Pēc definīcijas, tiešā tirdzniecība ir dažādu preču un pakalpojumu pārdošana patērētājiem, tos tiešā veidā uzrunājot un kā tirdzniecības teritoriju izmantojot ar tirdzniecību nesaistītas vietas, visbiežāk klientu mājas vai darba vietas. Vienkāršāk skaidrojot, tas personalizēts ir tirgošanās veids, kas palīdz klientiem daudz labāk iepazīties ar precēm un pakalpojumiem pirms lēmuma pieņemšanas par to iegādi. Tiešā tirdzniecība nav tas pats, kas mazumtirdzniecība, kaut gan preces un pakalpojumi tiek pārdoti klientu personīgajam patēriņam.

Parasti tiešā tirdzniecība praktiski sākas ar uzaicinājumu uz preču vai pakalpojumu prezentāciju. Savus klientus tiešās tirdzniecības īstenotāji visbiežāk meklē savās pastāvīgo klientu datu bāzēs vai aicinot prezentācijām pieteikties jebkurus gribētājus. Pēc tam uzrunātie cilvēki tiek aicināti uz prezentāciju ņemt līdzi savus draugus un paziņas. Prezentācijā kopā sanāk potenciālie klienti un tirgotājam ir iespēja nodemonstrēt visiem piedāvātās preces un pakalpojumus. Redzot cik šie produkti vai pakalpojumi dzīvē ir efektīvi, pastāv daudz lielāka iespēja, ka potenciālie klienti šīs preces vai pakalpojumus iegādāsies.
Pastāv arī gadījumi, kad tiešā tirdzniecība notiek tikai kā divu pušu darījums – tirdzniecības aģents un potenciālais klients. Šāda prakse parasti tiek pielietota ļoti dārgu un ekskluzīvu produktu tirdzniecībai. Lai pārdotu tiešām dārgas un ekskluzīvas preces bieži vien ar masveida reklāmām vien nepietiek un šāds tiešās tirdzniecības veids ir daudz efektīvāks. Potenciālajam klientam tiek veltīts individuālais laiks, lai pārliecinātu par preces vai pakalpojuma augsto kvalitāti.

Tiešās tirdzniecības plusi, no patērētāju viedokļa, ir tādi, ka ir iespējams preces un pakalpojumus pašiem izmēģināt pirms iegādes, līdz ar to pastāv ļoti maza iespēja, ka pēc tam sekos vilšanās par preču un pakalpojumu darbību, kvalitāti, rezultātiem u.c. Prezentācijā arī viss tiek ļoti detalizēti izskaidrots un ir iespējams saņemt atbildes uz visiem sev interesējošiem jautājumiem.

Tiešā tirdzniecība gan bieži vien tiek vērtēta arī negatīvi, jo daudzi patērētāji to uzskata par ļoti agresīvu mārketinga veidu. Proti, šīs prezentācijas laikā tiešās tirdzniecības aģents centīsies pierunāt preces iegādāties, neatkarīgi no tā, vai tās ir potenciālajam klientam piemērotas un nepieciešamas. Daudzi patērētāji pat uzskata, ka tiešās tirdzniecības aģenti izmanto sava veida hipnozi, lai ietekmētu patērētāju viedokli, kā arī ar viltu piespiež parakstīt līgumus par preču un pakalpojumu iegādi.

Tiešo tirdzniecību parasti veic atsevišķi algoti uzņēmumi, kas ar to nodarbojas, nevis paši preču un pakalpojumu ražotāji. Līdzīgi kā mazumtirgotāji, kas uzpērk preces no ražotājiem un vairumtirgotājiem un pārdod tās tālāk, tikai šajā gadījumā tiešās tirdzniecības aģenti paši nav atbildīgi par preču iztirgošanu līdz realizācijas termiņa beigām. Protams, pastāv arī gadījumi, kad pats preču vai pakalpojumu ražotājs apmāca īpašus tiešās tirdzniecības aģentus, kas darbojas tikai viņu uzņēmuma preču tirdzniecībā.

Daudzi maldīgi uzskata, ka arī telemārketings vai preču tirgošana internetā ir uzskatāma par tiešo tirdzniecību, taču tā nav. Tā ir tālpārdošana. Par tiešo tirdzniecību var runāt tikai tad, ja pie preču un pakalpojumu tirdzniecības klāt ir fiziska persona, kas visu izrāda klātienē.
Daudzi tiešo tirdzniecību jauc arī ar tā saucamo piramīdas shēmu, kurā viens tirdzniecības aģents pārdod preces citam, lai tās tiktu pārdotas tālāk. Ar piramīdas shēmu tiek pelnīts piesaistot jaunus dalībniekus un beigās naudu saņem tikai tie, kas ir piramīdas augšā jeb šīs piramīdas aizsācēji. Kā jau tika minēts, caur tiešo tirdzniecību pārdotās preces un pakalpojumi ir paredzēti tikai klientu personīgajam patēriņam, tāpēc, ja jums piedāvā šīs preces pārdot tālāk, tā ir krāpniecības shēma, nevis tiešā tirdzniecība.