Mīkstās prasmes veicina jūsu panākumus. Daudzi uzskata, ka tās ir svarīgākas par profesionālajām zināšanām un prasmēm – cietajām prasmēm. Galu galā ir vieglāk iemācīt cilvēku strādāt programmā vai procesā nekā iemācīt augsti kvalificētu, bet neelastīgu profesionāli sadarboties ar citiem cilvēkiem.
Mūsdienās, kad ikdienā notiek pārmaiņas un augsta nenoteiktība, kur izaicinājumi ir daudz un risinājumi ir pieprasīti, spēja pielāgoties un efektīvi risināt problēmas ir kļuvusi par galveno. Ir tradicionālas prasmju attīstības metodes un mazāk acīmredzamas. Piemēram, viens netradicionāls, bet efektīvs veids, kā attīstīt mīkstās prasmes, ir caur pasauli Solitaires. Pārsteidzoši, tiešsaistes platformas, piemēram, Solitaires, kur spēlējat kāršu spēles, piemēram, Klondike Solitaire Turn 3 vai jebkuru citu Solitaire, var palīdzēt mums attīstīt mūsu mīkstās prasmes spēlē.
Iedziļināsimies mīksto prasmju attīstības jautājumā un mēģināsim atklāt gan tradicionālos, gan netradicionālos veidus to attīstībai.
Kas ir mīkstās prasmes?
Termins mīkstās prasmes attiecas uz personiskajām un starppersoniskajām prasmēm, kas nav saistītas ar konkrētu darbību vai darba jomu. Ja detalizēti aplūkojam, kas ietilpst mīkstajās prasmēs, tās ir šādas prasmes:
- spēja organizēt darbu komandā;
- sarunu prasmes;
- saziņas prasmes ar cilvēkiem;
- radoša domāšana;
- mācīšanās spējas;
- spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem;
- problēmu risināšana.
Mīkstās prasmes un cietās prasmes papildina viena otru un ir svarīgas personiskajai attīstībai. Bet kuras no tām ir svarīgākas?
Ja padziļināti paskatamies, redzam, ka tas ir atkarīgs no amata, ko darbinieks ieņem uzņēmumā. Piemēram, konta menedžerim sarunu spēja ir profesionālais pienākums un drīzāk piederēs pie cietajām prasmēm. Tieši par šo prasmi tiks saņemta ienākumu daļa.
Mīksto prasmju veidi: kas tie ir?
Mīksto prasmju ietver sevī šādas:
Saziņa
Tas ir prasmju kopums, kas saistīts ar informācijas apmaiņu ar citiem cilvēkiem. Šeit varam izdalīt 2 blokus: biznesa saziņas prasmes (sarunas un korespondence) un oratoriskās prasmes (spēja skaidri runāt, pārnest idejas citiem cilvēkiem tā, lai tas būtu saprotams un atmiņā paliekošs). Ir viegli saprast, ka cilvēkam ir attīstītas saziņas prasmes – viņš vai viņa zina, kad, kā un kam paziņot informāciju un dara to ņemot vērā situācijas kontekstu un sarunu biedra stāvokli.
Kritiskā domāšana
Tas ir spēja patērēt un apstrādāt informāciju līdzsvarotā un apzinātā veidā. Kritiskajai domāšanai ļauj argumentēt savu pozīciju, atrast pretrunas un nesakritības lēmumos, veikt kompromisus sarunās un novērtēt sekas. Informācijas plūsma var būt maldinoša, tāpēc ir svarīgi pārbaudīt saņemto informāciju, salīdzinot faktus un domājot racionāli.
Klientu orientētība
Šis prasmju kopums nozīmē spēju ātri identificēt klienta/auditorijas vajadzības/vēlmes un tās apmierināt. Cilvēki ar attīstītu klientu orientētību ir vērsti uz palīdzību un citu cilvēku problēmu risināšanu. No domāšanas viedokļa – šis spējas izpausme ir patiess prieks par to, ka mūsu uzņēmums ir palīdzējis klientam. Protams, meklējot risinājumu, mēs ņemam vērā tā izmaksas uzņēmumam un meklējam veidu, kā apmierināt klientu, kas ir izdevīgs uzņēmumam. Būt klientu orientētam palīdz mums saglabāt savu pozīciju augsti konkurējošajos tirgos. Bieži biznesa vidē mums trūkstošo šo spēju kompensējam ar procesiem, standartiem un scenārijiem.
Nevardarbīga komunikacija
Tas ir spēja runāt par sevi un savu vajadzību un problēmu bez spiediena vai uzmundrinot sarunu biedru. Nevirzot viņu uz konkrētu risinājumu. Nevardarbīga komunikacija ir tehnoloģija, kas balstīta uz izpratni, ka pasaule negriežas ap cilvēku un neviens viņam neko nav parādā. Viņš formulē savas domas ar fokusu uz sevi atstot sarunu biedram izvēli – vai iet uz tikšanos vai nē. Tas ļauj mums būt godpratīgiem un caurspīdīgiem.
Lēmumu pieņemšanas spēja
Tas ir spēja ātri un apzinati izvēlēties no vairakiem variantiem vienu – visperspektivisko. Cilvēki ar šo kvalitati ātri sasniedz mèrķus. Ši spèja cieši pârklâjas ar spèju turèt mèrķi, jo lèmuma pieņemšanas kritèriji tieši saistîti ar sasniedzamo rezultâtu un laika posmu.
Problèmu risinâšanas spèja
Spèja atrisinât problèmas un rîkoties, ja kaut kas neiet pèc plâna palîdz pârvarêt grûtîbas darbâ un dzîvê, sasniegt vêlamo rezultâtu, it sevišķi nenoteiktîbas apstâkïos.
Emocionâlâ inteliģence
Jûs varat teikt, ka jums ir emocionâlâ inteliģence, ja varat saprast savas emocionâlâs reakcijas vispirms. Un pârvaldît tâs. Emocionâlâs inteliģences modelî ietilpst arî citu cilvèku emociju/nodomiem saprašana un atbilstoša reakcija uz tiem un ietekme uz citu cilvèku emocionâlajâm reakcijâm. Tieši emocionâlâ inteliģence ir pamatâ visâm prasmêm saistîbâm ar cilvèku mijiedarbîbu. Tas palîdz problèmu risinâšanâ, lèmumu pieņemšanâ, komunikâcijas veidošanâ, darbinieku motivêšanâ, sarunâs, klientu pieredzes veidošanâ un daudzos citos uzdevumos.
Mâcîties spèjas
Te mës domàjam ne tikai spèju saòemt jaunu informâciju, bet arî piemërot to dzîvë un pârvërst to par kompetencëm praksë. Mâcîties cilvëks neatkârto vienu un to pašu kïûdu divreiz, gûst pieredzi un pielieto to nâkamajos uzdevumos.
Darbîba nenoteiktîbas režîmâ
Darbinieki, kas nebaidâs mainît darba apstâkïus, var viegli pieòemt lèmumus un zina kâ labâk sadalît savus resursus nebaidâs no lielas darba slodzes un termiòiem. Šâdas prasmes nav nepieciešamas tikai uzòëmëjiem, bet arî grâmvedîbas speciâlistiem, projektu vadîtâjiem un radošo produktu radîtâjiem. Šîs spèjas pamatâ ir spèja atpazît savu trauksmi, saprast kàdi riski to izraisa un reaģët uz to parâdîšanos. Šîs prasmes galvenais aspekts ir uzticëba sev un savai spëjai.
Pašanalîze
Tas ir spèja analizêt savas rîcîbas un uzvedîbu, objektîvi novërtët darbîbas un pamatojoties uz iegûto informâciju pieòemt lèmumus. Piemëram, ja komandâ nesanâkas attiecîbas pašanalîze palîdz saprast kïûdas kas tiek pieïautas saziòâ ar cilvëkiem. Spèja analizêt sevi un savas vajadzîbas palîdz pieòemt apzinâtus un lîdzsvarotus lèmumus.
Kuras no šim īpašibam Solitaire spêle var palîdzët mums attîstît?
Problèmu risinâšanas mâksla
Problèmu risinâšana ir Solitaires kodols. Katra spêle piedàvà spêlëtàjiem unikàlu škjërslu kopumu ko pàrvarët. No efektìva gàjiena noteikšanas lìdz sarežgìtu kàrðu konfiguràciju atklàšanai spêlëtàjiem jàizmanto kritiskà domàšana lai izstràdàtu efektìvas risinàjuma stratègijas. Katrs lémums ir nozìmìgs un katrs darbìba veido spêles iznàkumu liekot problému risinájumu Solitaires pieredzes kodolá.
Stratêgiskà domàðana un riska pàrvaldìðana
Solitaire spêles problému risináðanas kodolá més varam norádìt stratégisko domáðanu un riska párvaldíðanu. Spélétáji rúpígi jánovérte savas iespéjas apsvérot katras gájiena iespéjamos rezultátus un novértéjot iesaistítos riskus. Vai viòi izvélás droðíbu un izvélásies konservatíváku pieeju vai viòi uzémás aprékinátus riskus lai iegútu lieláku atlídzíbu? Iespéju novértéðana sekú atlaidíðana un informétu lémumu pieñémðana ir bútiska panákumiem!
Mácíties spéjas un mácíties no neveiksmém
Solitaires neveiksme nav beigas. Drízák tás ir solis ceïá uz meistaríbu. Katra neveiksmígá spéle piedává iespéju mácíties un augt ánálizéjot klúdas identificéjot uzlabojumu jomas un attiecígi pilnveidojot stratégijas. Caur atkartotu práksi un iteráciju spélétáji pakápeniski attístíta prasmes un ieskatus kas nepiecieðami pat visgrútákajiem Solitaires mìklám párvarét.
Veiksmígais ceïð uz panákumiem
Míksto prasmju attístíbas ceïojums ir daudzpusigs sákas no tradicionálám metodém lìdz negaidítám avénijám piemeram Solitaire spéléðanai. Atzístot míksto prasmju nozímígumu ar problému risináðanu stratégisko domáðanu un riska párvaldíðanu starp tiém mes varam párvarét ðodienas pasaules sarežgítíbas ar paðticíbu un noturígumu.
– Nadia Shi
Autora biogrãfija
Nadia Shi ir eksperte cilvéku resursu vadíbas jomã pétot efektivas paðattístibas stratégijas sevis attístibai un personãla attístibai. Piedalás produktu izstrãdãðanã HR vadítãjiem lai novértetu un attístitu galvenãs darbinieku prasmes.
